zilbe

No ''Wiktionary''

Latviešu valoda
[labot šo sadaļu]

Lietvārds[labot šo sadaļu]

Latviešu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds


  1. Vārda skaņa vai skaņu kopa, ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
    Gara zilbe — zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
    Īsa zilbe — zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.
    Vaļēja zilbe — zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani.
    Atvērta zilbe — vaļēja zilbe.
    Slēgta zilbe — zilbe, kas beidzas ar līdzskani.
    Zilbes centrs — zilbes daļa, kuru izrunājot muskuļu saspriegums sasniedz kulmināciju.
    Zilbes robeža — iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
    Zilbes intonācija (arī akcents) — valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē).
    Zilbes kodols — zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām; latviešu valodā fonoloģiski nozīmīgu zilbes kodolu galvenokārt veido patskanis vai divskanis, retāk — diftongisks savienojums.
    Zilbes beigas — zilbes daļa aiz zilbes kodola.
    Zilbes ritms — fonoloģijā — zilbes daļa, ko veido zilbes kodols un zilbes beigas.
    Zilbes sākums — zilbes daļa pirms zilbes kodola.

Tulkojumi[labot šo sadaļu]