zilbe

Latviešu valoda

Lietvārds

Latviešu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds

1. Vārda skaņa vai skaņu kopa, ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.

   Gara zilbe — zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.

   Īsa zilbe — zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.

   Vaļēja zilbe — zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani.

   Atvērta zilbe — vaļēja zilbe.

   Slēgta zilbe — zilbe, kas beidzas ar līdzskani.

   Zilbes centrs — zilbes daļa, kuru izrunājot muskuļu saspriegums sasniedz kulmināciju.

   Zilbes robeža — iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).

   Zilbes intonācija (arī akcents) — valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē).

   Zilbes kodols — zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām; latviešu valodā fonoloģiski nozīmīgu zilbes kodolu galvenokārt veido patskanis vai divskanis, retāk — diftongisks savienojums.

   Zilbes beigas — zilbes daļa aiz zilbes kodola.

   Zilbes ritms — fonoloģijā — zilbes daļa, ko veido zilbes kodols un zilbes beigas.

   Zilbes sākums — zilbes daļa pirms zilbes kodola.

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: syllable ^en
• vācu : Silbe ^de
• ungāru : szótag ^hu