skaņa

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

1. (fizika) Svārstības, kas viļņu veidā izplatās vidē (piem., gaisā) un ko iespējams dzirdēt.

   Skaņas avots. Skaņas ātrums. Skaņas stiprums.

2. Šādas svārstības, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos.

   Spalga skaņa. Dobja skaņa. Mūzikas skaņas. Skaņu operators.

3. (valodniecība) Vissīkākā akustiski artikulējamā vienība ar noteiktām fizikālajām īpašībām.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	skaņa	skaņas
Ģenitīvs	skaņas	skaņu
Datīvs	skaņai	skaņām
Akuzatīvs	skaņu	skaņas
Instrumentālis	skaņu	skaņām
Lokatīvs	skaņā	skaņās
Vokatīvs	skaņa	skaņas

Atvasinājumi

   

skanda skanējums

skanēt skanīgs

Etimoloģija

Radniecīgs ar tādiem vārdiem kā skaļš, skaņš.

Skatīt arī

Skaņas veidi valodniecībā:

• divskanis
• līdzskanis
• patskanis

Tulkojumi

Svārstības

• angļu: sound ^en
• franču : son ^fr m

• ungāru : hang ^hu
• vācu : Schall ^de m

Svārstības ar efektu uz maņām

• angļu: sound ^en
• franču : son ^fr m

• ungāru : hang ^hu
• vācu : Laut ^de, Klang ^de, Schall ^de m

Akustiskā vienība valodniecībā

• angļu: phone ^en
• franču : phone ^fr m

• ungāru : beszédhang ^hu
• vācu : Phonem ^de, Fonem ^de n