suns

Skatīt arī: suņs

Latviešu valoda

G43

Suns

Etimoloģija

Lietuviski šuo, prūsiski sunis; pamatā indoeiropiešu kun- 'suns'

Vārds suns senatnē attiecās uz vilku. Pēc dzīvnieka pieradināšanas tas attiecināts uz mājdzīvnieku, bet vilkam izveidojies jauns apzīmējums. (Karulis, 1992)

Lietvārds

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds , neregulārs nominatīvs

1. četrkājains suņu dzimtas (Canidae) mājdzīvnieks.

   Suns - cilvēka labākais draugs.

2. kādas suņu dzimtas sugas tēviņš, pretstatā kucei.
3. lamuvārds, kas norāda uz nepatīkamu vīriešu kārtas cilvēku.

   Suns tāds!

4. (lamuvārds dsk.) nepatīkama, nereti nekonkrēta cilvēku grupa.

   Tie suņi tik ceļ un ceļ benzīna cenas!

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	suns	suņi
Ģenitīvs	suns	suņu
Datīvs	sunim	suņiem
Akuzatīvs	suni	suņus
Instrumentālis	suni	suņiem
Lokatīvs	sunī	suņos
Vokatīvs	suni	suņi

Pamazināmā forma: suņuks, šunelis

Sakāmvārdi, parunas

1. Kā suni baro, tā sargā.
2. Sunim suņa alga.

Sinonīmi

• duksis
• krancis
• tobis
• vaukšķis

Antonīmi

• kaķis

Tulkojumi

mājdzīvnieks

• angļu: dog ^en
• albāņu: qen ^sw
• arābu : كلب ^ar (kalb), كلاب ^ar Veidne:p (kiláːb)
• atalaju: huzil, hu-il, hoyel
• augšsorbu: pos vīr., psyk vīr.
• baltkrievu : сабака (sabaka) siev.
• basku : txakur, etxe-txakur
• bengāļu: কুকুর (kukur)
• bosniešu : pas vīr., kučka siev.
• bretoņu : ki vīr., chas Veidne:p; kiez siev., kiezed Veidne:p
• bulgāru : куче (kuče) nek.
• čehu : pes ^cs vīr.
• čerokī: ᎩᏟ (gitli), ᎩᎵ (gili)
• čigānu: zhukel vīr., zhukli siev.
• dāņu : hund ^da vīr.
• esperanto : hundo
• fēru : hundur
• franču : chien ^fr vīr.
• friulu: cjan
• galisiešu : can
• grieķu : σκύλος (skýlos) vīr.
• gudžaratu : કુતરો (kutaro) vīr., કુતરી (kutarī) siev., કુતરાઓ :(kutarāo) / કુતરીઓ (kutarīo) Veidne:p
• gvaranu : jagua
• havajiešu: ‘īlio
• hindi : कुत्ता (kuttā)
• horvātu : pas vīr.
• igauņu : koer
• indonēziešu : anjing
• interlingvā : can
• īru : cú, madra, gadhar
• islandiešu : hundur
• itāļu : cane ^it vīr.
• ivrits : כלב (kélev) vīr.
• japāņu : 犬 ^ja (いぬ ^ja, inú)
• javiešu : asu
• jidišā : הונט (hunt)
• katalāņu: gos ^ca, ca ^ca vīr., gossa ^ca siev.
• korejiešu : 개 ^ko (gae), 犬 ^ko
• krievu: собака ^ru siev. (sobáka), пёс ^ru vīr. (p'os)
• kurdu : se ^ku, kûç ^ku, kûçik ^ku
• ķīniešu: 狗 ^zh (gǒu, gou, gou3); 犬 ^zh (quǎn, quan, quan3)
• ladino: cian ^lad
• latgaļu : suņs ^ltg
• latīņu : canis kop.

• lejassorbu: pjas vīr.
• lietuviešu : šuo vīr., šuva vīr. (archaïsch)
• ložbanu: gerku
• luksemburgiešu : Hond
• maķedoniešu: пес (pes) vīr.
• maltiešu: kelb
• mandžūru: indahūn
• maoru: kurii
• mongoļu: нохой (nokhoi)
• navatlu: itzcuintli
• nīderlandiešu: hond vīr.
• norvēģu: hund
• oksitāņu: gos, can
• Papua pidžinu: dok
• persiešu : سَگ (sæg)
• poļu: pies vīr.
• portugāļu: cão vīr., cadela siev., cachorro vīr., cachorra siev.
• rapanujiešu: paihéŋa
• rumāņu: câine ^ro
• retoromāņu: chaun
• rietumfrīzu : hûn
• sāmu: beana
• sardu: cani / cane, perru, catteddu
• sebuāņu: irô, ayam
• skotu: cu
• sēdikvu: hulin
• sengrieķu: κύων (kýōn) kop.
• serbu: пас (pas) vīr.
• slovēņu: pes vīr., psica siev.
• slovāku: pes vīr., suka siev.
• somu: koira ^fi
• spāņu : perro ^es vīr.
• svahili: mbwa ^sw sg/pl (noun 9/10)
• tagalogu: iro ^tl
• taju: หมา ^th (máá)
• tibetiešu : ཁྱི་ ^bo (khyi)
• turkmēņu: köpek ^tk
• turku: köpek ^tr
• ukraiņu: собака ^uk vīr., пес ^uk vīr.
• ungāru : kutya ^hu, eb ^hu
• vācu : Hund ^de vīr., Hunde ^de
• velsiešu : ci ^cy
• vjetnamiešu: chó ^vi
• volapikā: dog ^vo
• zviedru: hund ^sv kop.

---

Angļu valoda

G43

Lietvārds

1. Daudzskaitļa forma no sun.