pils

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 6. deklinācijas lietvārds

1. (hist. ) Verdzības un feodālisma laikmetā - liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta).

   Barona pils. Kalnu pils. Pils mūri. Pils tornis.

2. Monumentāla reprezentatīva rakstura, parasti grezna, celtne.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	pils	pilis
Ģenitīvs	pils	piļu
Datīvs	pilij	pilīm
Akuzatīvs	pili	pilis
Instrumentālis	pili	pilīm
Lokatīvs	pilī	pilīs
Vokatīvs	pils	pilis

Tulkojumi

1. Nozīme

• angļu: castle ^en
• čehu : hrad ^cs
• igauņu : loss ^et
• krievu: за́мок ^ru

• lietuviešu : pilis ^lt
• turku: kale ^tr
• ungāru : vár ^hu
• vācu : Burg ^de f

2. Nozīme

• angļu: palace ^en
• čehu : zámek ^cs
• krievu: замок ^ru

• turku: saray ^tr
• ungāru : palota ^hu
• vācu : Palast ^de m