mītne

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds

1. Ēka, telpa vai telpas, ko cilvēks izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.

   Tūristu mītne. Pārcelties uz jaunu mītni.

2. Kādas organizācijas galvenās atrašanās telpas vai ēka.

   ANO mītne.

   Eiropas Parlamenta mītne Briselē.

3. Novietne, dzīves vieta dzīvniekiem; vieta, ko dzīvnieks ir iekārtojis dzīvošanai.

   Teliņiem uzcelta moderna mītne.

   Kucēns aizceļoja uz jaunu mītni laukos.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	mītne	mītnes
Ģenitīvs	mītnes	mītņu
Datīvs	mītnei	mītnēm
Akuzatīvs	mītni	mītnes
Instrumentālis	mītni	mītnēm
Lokatīvs	mītnē	mītnēs
Vokatīvs	mītne	mītnes

Etimoloģija

Atvasināts no darbības vārda mist.

Tulkojumi

Apmešanās vieta

• angļu: home ^en, dwelling ^en
• franču : logis ^fr

• ungāru : szállás ^hu, szálló ^hu
• vācu : Behausung ^de f

Organizācijas galvenās telpas

• angļu: headquarters ^en
• ungāru : főhadiszállás ^hu, székház ^hu