mēness

Latviešu valoda

Mēness

Izruna

• IPA: [ˈme:nesː]

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. (parasti ar lielo burtu: Mēness) Zemes vienīgais dabīgais pavadonis.
2. (astronomija) Jebkuras planētas dabīgais pavadonis.

Locījumi

• mēness ir otrās deklinācijas izņēmuma vārds: galotne ir -s, nevis -is, un vienskaitļa ģenitīvs ir vienāds ar vienskaitļa nominatīvu. Līdzīgi lokāmi arī: akmens, zibens, ūdens, rudens.

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	mēness	méneši
Ģenitīvs	mēness	ménešu
Datīvs	mēnesim	ménešiem
Akuzatīvs	mēnesi	ménešus
Instrumentālis	mēnesi	ménešiem
Lokatīvs	mēnesī	ménešos
Vokatīvs	mēnesi	méneši

Skatīt arī

• mēnesis - radniecīgs vārds, kas daudzos locījumos sakrīt ar mēness.

Tulkojumi

Zemes dabīgais pavadonis

• angļu: moon ^en
• franču : lune ^fr, f
• spāņu : luna ^es, f

• lietuviešu : mėnulis ^lt, mėnuo ^lt m
• ungāru : hold ^hu
• vācu : Mond ^de m