ūdens

Latviešu valoda

ūdens

Etimoloģija

• Baltu pirm valodas *wandō
  • Indoeiropiešu pirm valodas *wódr̥

Izruna

• IPA: [ûːdɛns]

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. ķīmisks savienojums, ko veido divi ūdeņraža (H) un viens skābekļa (O) atoms.

   smagais ūdens

   ūdens molekula

   tīrs, skaidrs ūdens

2. šķidrums, sastopams upēs, ezeros, jūrās un citās ūdenskrātuvēs.

   Cilvēki dzer ūdeni.

3. daudzskaitļa formas parasti tiek lietotas, lai apzīmētu ūdenskrātuves, ūdens ķermeņus.

   Ūdeņiem bagāta zeme.

4. senajā filozofijā viens no četriem pamatelementiem.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	ūdens	ūdeņi
Ģenitīvs	ūdens	ūdeņu
Datīvs	ūdenim	ūdeņiem
Akuzatīvs	ūdeni	ūdeņus
Instrumentālis	ūdeni	ūdeņiem
Lokatīvs	ūdenī	ūdeņos
Vokatīvs	ūdeni	ūdeņi

Pamazināmā forma: ūdentiņš

Vārda formas

Atvasinājumi

   

apūdeņot darbības vārds ūdeņains īpašības vārds ūdenskritums lietvārds ūdensapgāde lietvārds

ūdenscaurlaidība lietvārds saldūdens lietvārds sālsūdens lietvārds ūdeņradis lietvārds

Tulkojumi

tīrs šķidrums H₂O

• angļu: water ^en
• arābu : ماء ^ar
• basku : ur ^eu
• bulgāru : вода ^bg siev.
• čehu : voda ^cs siev.
• dāņu : vand ^da
• esperanto : akva ^eo
• franču : eau ^fr siev.
• grieķu : νερό ^el nek.
• horvātu : voda ^hr siev.
• igauņu : vesi ^et
• īru : uisce ^ga vīr.
• islandiešu : vatn ^is
• itāļu : acqua ^it siev.
• japāņu : 水 ^ja
• krievu: вода ^ru siev.
• ķīniešu: 水 ^zh
• latgaļu : iudiņs ^ltg

• latīņu : aqua ^la
• lietuviešu : vanduo ^lt
• maltiešu: ilma ^mt vīr.
• nīderlandiešu: water ^nl nek.
• poļu: woda ^pl siev.
• portugāļu: água ^pt siev.
• rumāņu: apă ^ro siev.
• slovāku: voda ^sk siev.
• slovēņu: voda ^sl siev.
• somu: vesi ^fi
• spāņu : agua ^es siev.
• ukraiņu: вода ^uk siev.
• ungāru : víz ^hu
• vācu : Wasser ^de nek.
• velsiešu : dwfr ^cy
• vjetnamiešu: nước ^vi
• volapikā: vat ^vo
• zviedru: vatten ^sv nek.