Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds

Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
Kraut malku grēdā. Kraut salmus kaudzē. Kraut zāģmateriālus kuģī.
1. Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot, piemēram, kaudzi, krautni.
2. Uzņemties pienākumu, atbildību, vainu u. tml. Panākt, ka pienākumu, atbildību, vainu u. tml. uzņemas cits, arī novirzīt atbildību, pienākumu, vainu u. tml. uz citu.
  Kraut sev virsū vienu darbu pēc otra.
  
  «Smagi, smagi iet,» Ozols papurināja galvu. «Tu krauj vienu grēku pēc otra uz mūsu sirdsapziņas.»
  
  ..Baumanis vainoja vairāk Adāmu, māte atkal krāva visu vainu virsū Dāvim..
Spēcīgi sist.
«Nestāsti dumjības! Ka kraušu vienreiz pa ausi!» Antons uzbrēca..

Konjugācija

Laiks	Persona vienskaitlī	Vārda forma	Persona Daudzskaitlī	Vārda forma
Tagadne	es	krauju	mēs	kraujam
	tu	krauj	jūs	kraujat
	viņš, viņa	krauj	viņi, viņas	krauj
Pagātne	es	krāvu	mēs	krāvām
	tu	krāvi	jūs	krāvāt
	viņš	krāva	viņi	krāva
Nākotne	es	kraušu	mēs	krausim
	tu	krausi	jūs	krausiet
	viņš	kraus	viņi	kraus
Tagadnes lokāmais divdabis		kraujošs
Pagātnes lokāmais divdabis		krāvis
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.)		kraujiet
Vēlējuma izteiksme		krautu
Vajadzības izteiksme		jākrauj
Atstāstījuma izteiksme		kraujot

Sinonīmi (1.)

Sinonīmi (2)

Atvasinājumi

Tulkojumi