kraut

No ''Wiktionary''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Flag of Latvia.svg Latviešu valoda[labot]

Skaidrojums[labot]

Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds

  1. Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
    Kraut malku grēdā. Kraut salmus kaudzē. Kraut zāģmateriālus kuģī.
    1. Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot, piemēram, kaudzi, krautni.
    2. Uzņemties pienākumu, atbildību, vainu u. tml. Panākt, ka pienākumu, atbildību, vainu u. tml. uzņemas cits, arī novirzīt atbildību, pienākumu, vainu u. tml. uz citu.
      Kraut sev virsū vienu darbu pēc otra.
      «Smagi, smagi iet,» Ozols papurināja galvu. «Tu krauj vienu grēku pēc otra uz mūsu sirdsapziņas.»
      ..Baumanis vainoja vairāk Adāmu, māte atkal krāva visu vainu virsū Dāvim..
  2. Spēcīgi sist.
    «Nestāsti dumjības! Ka kraušu vienreiz pa ausi!» Antons uzbrēca..

Locījumi[labot]


Vārda formas[labot]

Tulkojum[labot]