kraut
Latviešu valoda[labot šo sadaļu]
Latviešu valodaSkaidrojums[labot šo sadaļu]
Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds
- Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
- Kraut malku grēdā. Kraut salmus kaudzē. Kraut zāģmateriālus kuģī.
- Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot, piemēram, kaudzi, krautni.
- Uzņemties pienākumu, atbildību, vainu u. tml. Panākt, ka pienākumu, atbildību, vainu u. tml. uzņemas cits, arī novirzīt atbildību, pienākumu, vainu u. tml. uz citu.
- Kraut sev virsū vienu darbu pēc otra.
- «Smagi, smagi iet,» Ozols papurināja galvu. «Tu krauj vienu grēku pēc otra uz mūsu sirdsapziņas.»
- ..Baumanis vainoja vairāk Adāmu, māte atkal krāva visu vainu virsū Dāvim..
- Spēcīgi sist.
- «Nestāsti dumjības! Ka kraušu vienreiz pa ausi!» Antons uzbrēca..
Locījumi[labot šo sadaļu]
Konjugācija
| Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
|---|---|---|---|---|
| Tagadne | es | krauju | mēs | kraujam |
| tu | krauj | jūs | kraujat | |
| viņš, viņa | krauj | viņi, viņas | krauj | |
| Pagātne | es | krāvu | mēs | krāvām |
| tu | krāvi | jūs | krāvāt | |
| viņš | krāva | viņi | krāva | |
| Nākotne | es | kraušu | mēs | krausim |
| tu | krausi | jūs | krausiet | |
| viņš | kraus | viņi | kraus | |
| Tagadnes lokāmais divdabis | kraujošs | |||
| Pagātnes lokāmais divdabis | krāvis | |||
| Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | kraujiet | |||
| Vēlējuma izteiksme | krautu | |||
| Vajadzības izteiksme | jākrauj | |||
| Atstāstījuma izteiksme | kraujot |