kārtot
Izskats
[labot]
Skaidrojums
[labot]Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds
- Salikt, izveidot ko noteiktā secībā vai kārtībā.
- Kārtot alfabēta kārtībā. Kārtot pēc izmēriem. Kārtot grāmatas pēc tēmām.
- Veidot, lai būtu noteiktā izskatā vai sistēmā.
- Kārtot istabu. Kārtot telpas pasākumam.
- Risināt, darīt kaut ko, lai gūtu vēlamo rezultātu.
- Kārtot neatliekamos jautājumus. Kārtot parādus. Kārtot savas darīšanas.
Locījumi
[labot]Konjugācija
| Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
|---|---|---|---|---|
| Tagadne | es | kārtoju | mēs | kārtojam |
| tu | kārto | jūs | kārtojat | |
| viņš, viņa | kārto | viņi, viņas | kārto | |
| Pagātne | es | kārtoju | mēs | kārtojām |
| tu | kārtoji | jūs | kārtojāt | |
| viņš | kārtoja | viņi | kārtoja | |
| Nākotne | es | kārtošu | mēs | kārtosim |
| tu | kārtosi | jūs | kārtosiet | |
| viņš | kārtos | viņi | kārtos | |
| Tagadnes lokāmais divdabis | kārtojošs | |||
| Pagātnes lokāmais divdabis | kārtojis | |||
| Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | kārtojiet | |||
| Vēlējuma izteiksme | kārtotu | |||
| Vajadzības izteiksme | jākārto | |||
| Atstāstījuma izteiksme | kārtojot |