atkārtot
Latviešu valoda
[labot šo sadaļu]
Latviešu valodaSkaidrojums
[labot šo sadaļu]Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds
- Izdarīt, izpildīt vai pateikt vēlreiz vai vairākas reizes to pašu.
- Atkārtot raidījumu. Atkārtot rekordu. Atkārtot jautājumu.
- Paust ko zināmu. Atdarināt kaut ko, neko nemainot.
- Atkārtot citu domas. Atkārtot zināmas lietas.
- Atjaunot atmiņā, lai nostiprinātu agrāk iemācīto.
- Stundas beigās atkārtot izņemto vielu.
Locījumi
[labot šo sadaļu]Konjugācija
| Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
|---|---|---|---|---|
| Tagadne | es | atkārtoju | mēs | atkārtojam |
| tu | atkārto | jūs | atkārtojat | |
| viņš, viņa | atkārto | viņi, viņas | atkārto | |
| Pagātne | es | atkārtoju | mēs | atkārtojām |
| tu | atkārtoji | jūs | atkārtojāt | |
| viņš | atkārtoja | viņi | atkārtoja | |
| Nākotne | es | atkārtošu | mēs | atkārtosim |
| tu | atkārtosi | jūs | atkārtosiet | |
| viņš | atkārtos | viņi | atkārtos | |
| Tagadnes lokāmais divdabis | atkārtojošs | |||
| Pagātnes lokāmais divdabis | atkārtojis | |||
| Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | atkārtojiet | |||
| Vēlējuma izteiksme | atkārtotu | |||
| Vajadzības izteiksme | jāatkārto | |||
| Atstāstījuma izteiksme | atkārtojot |