audzēt

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds

1. Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot). Rūpēties, gādāt, lai aug. Audzēt labību. Audzēt sudrablapsas. Audzēt zivis. Audzēt mājputnus. Audzēt šķirnes mājlopus.
   1. Ļaut, lai aug (mati, nagi).
   2. Būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās. Viens sētais grauds mums audzē graudu pilnu sauju.
2. Radīt (ko), veicināt (kā attīstību).

Locījumi

Konjugācija

Laiks	Persona vienskaitlī	Vārda forma	Persona Daudzskaitlī	Vārda forma
Tagadne	es	audzēju	mēs	audzējam
	tu	audzē	jūs	audzējat
	viņš, viņa	audzē	viņi, viņas	audzē
Pagātne	es	audzēju	mēs	audzējām
	tu	audzēji	jūs	audzējāt
	viņš	audzēja	viņi	audzēja
Nākotne	es	audzēšu	mēs	audzēsim
	tu	audzēsi	jūs	audzēsiet
	viņš	audzēs	viņi	audzēs
Tagadnes lokāmais divdabis		audzējošs
Pagātnes lokāmais divdabis		audzējis
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.)		audzējiet
Vēlējuma izteiksme		audzētu
Vajadzības izteiksme		jāaudzē
Atstāstījuma izteiksme		audzējot

Etimoloģija

No saknes aug- (augt, augs, audzēt, augsts).