Dalībnieks:Tas pats/A

abaks abats, abate abažūrs abhazi abdukcija ābece ābecnieks abējāds abēji ābele aberrācija abesiņi abi, siev. abas, ģen. abu abinieks (dzīvnieks) abitūrients, siev. -e abitūrijs ablātīvs abnorms, adj. ābolains ("ābolains zirgs”) ābolājs (lauks) āboliņš (augs) ābol|s, -a, dem. āboliņš, āboltiņš (auglis) abonement|s, -a abonent|s, siev. -e abonēt aborīgeni abortēt abort|s, -a abpus, prep. abpusējs, adj. abreviācija abreviātors abreviātūras zīmes, īsinājuma zīmes, mūz. abrka|sis, -ša abrupts absces|s, -a abscisa absentisms absintisms (chroniska sazāļošanās ar absintu) absint|s, -a absolūtisms absolūts absolvent|s, siev. -e absolvēt absorbcija abstinence abstinents, adj. abstrahēt abstrakcija abstrakts, adj. absurds, subst. un adj. acābols, -a |acaines|, acenes acains [kartupelis] acenes, brilles acetilēn|s, -a acetometrs acetons achaji achāt|s, -a acholija achrōmatisks acidimetrija aciditā|te, ddzsk. ģen. -šu acīgs, (,,acīgs zēns”) acīm redzams acīm redzot acot [kokus] (okulēt) ac|s, -s, ddzsk. ģen. acu, dem. actiņa |actenes|, acenes aculiecinieks acumērs acumirklis acuraugs (dārgums) ačgār|nis, -ņa ačgārn[isk]s ačkups (deja) ādai|nis, -ņa (ādas cimds) adalīns adāmadata, irbs adatnieks [adatu glabāšanai] adekvāts adenalģija adenīts adenoīdi adieņi (vasaras rudzi) adīk|lis, -ļa ad|īt, -u, [mēs -ām], -īju [-ās] adītava adjektīvs, kādenis, val. adjunkt|s, -a adjutants ādmi|nis, -ņa administrācija administrātīvs, adj. administrātors admirā|lis, -ļa admirālitāte adopcija adoptēt adresants adresāts adre|se, ddzsk. ģen. -šu adsorbcija adventists advent|s, -a adverbiāls, adj. adverbs, apstāklenis, val. advokāt|s, siev. -e advokātūra |adžgārns|, ačgārns aerodinamika aerodroms aerofils aeroklubs aerolit|s, -a aeroloģija aeromobi|lis, -ļa aeronauts aeropasts aeroplāns, lidmašīna aerostats aeroterapija afektēt afektīvs, adj. afekts afēlijs afēra afērist|s, siev. -e afgāņi aficēt afiks|s, -a, dēklis, val. afīnitāte afirmācija afirmātīvs, adj. afiša afiša aforisms afrikāņi afrikāta, val. agamija agams, adj. agave aglutinācija aglutinētājas valodas agnōsticisms agnōstiķis agōnija agrārs agregāt|s, -a agregāts stāvoklis agriena (,,rīta agrienā”) agrīgs (,,agrīgs cilvēks”, kas agri mēdz celties) agrīns (,,agrīns viesis”) agronomija agronom|s, siev. -e agrs aģenda aģent|s, siev. -e aģentūra aģitācija aģitātor|s, siev. -e aģitēt ai! aijas aijāt aila (celtnes sienā atstāts vaļums logiem vai durīm) ai|le, ddzsk. ģen. -ļu (rinda, rubrika) aiļot (rubricēt) aini (tauta) aiolieši air|ēt, -ēju, -ēju ai|ris, -ŗa aiŗkāji (jūras dzīvnieki) aistētika aistētisks aistēt|s, siev. -e aistieši (tauta) aita aitcir|pis, -pja aitērs (hipotetiska viela, kas piepilda pasaules telpu) aitioloģija |aitiopi|, etiopi (tauta) aitko|pis, -pja aizause aizbā|znis, žņa aizbīd|nis, -ņa aizbildnība (,,būt kādas personas aizbildnībā”) aizbild|nis, -ņa aizbil|st, -stu, -du, -zdams, -sts aizbilstamais (,,aizbildnim savs aizbilstamais jāatbalsta”) aizceple aizdars (,,maize un aizdars”) aizdedze (,,aizdedzes punkts”) aizdegune aizdevas (aizdevums) aizdevu kase aizdomas aizdomīgs (tāds, kas citus tur aizdomās) aizdur[v]e aizdusa aiz|elsties, -elšos, [-elšas], -elsos, -elsdamies aizelša (kas arvien aizelšas) aizezere aizgādība aizgādīgs (rūpīgs) aizgādnība [par nepilngadīgiem] aizgād|nis, -ņa aizgāds (,,iztērēt pēdējo aizgādu”) aizgalds [lopiem] aizgrābīgs [vārds] aizgrābtība aizgrie|znis, -žņa aizgūtnēm aizgūtnīgs aizjūgs aizjūras zemes, aizjūŗas zemes aizsērēt aizjūre aizkarene (aizkaŗamā atslēga) aizkars [logam] aiz|kart, -kaŗu, -kāru, (aiztikt) aiz|kārt, -kaŗu, -kāru, [kam priekšā] aizkaŗamais aizkārt|nis, -ņa (ceļa aizkrustojamā kārts) aizklājs aizkrāsne aizkritne (v. Falltür) aizkuli|ses, -šu aizkurs aizlaides (ritināms loga aizkars) aizlaid|nis, -ņa aizlejs (šķidrs aizdars) aizmārša (aizmāršīgs cilvēks) aizmāršība, aizmirsība (v. Vergeßlichkeit) aizmāršīgs, aizmirsīgs aizmirstība (v. Vergessenheit) aiz|miegt, -miedzu, -miedzu, -miegdams, -miegts aizmuguras spriedums aizmugure aizparīt aizpērn aizpērnais [gads] aizpērngad aizplīvurot aizrautība |aizrautīgs|, aizrāvīgs aizredze (v. Vorsehung) aizsai|nis, -ņa aizsardzība aizsarg|āt, -u jeb -āju, [mēs -ām jeb -ājam], -āju [-ās jeb -ājas] aizsargs aizsaule aizsegs aizsēr|ēt, -ēju, -ēju aizskart aizskart, aizkart aizslēgs (,,šautenes aizslēgs”) aiz|smakt, -smoku, -smaku, -smakdams aizsprosts aizstā|t, -ju, -ju [otra vietu] aizstā|vis, -vja aizšaujamais (aizšaujamā atslēga) aiztura aizvakarrīt aizvakar vakarā aizvars (,,aizvars atveŗas un aizveŗas”) aizvārte aizvējš aizvē|nis, -ņa aizvien aizvietot (aizlikt) aizviņnedēļ aizžogot akacija aka|cis, -ča [purvā] akačains [purvs] akadēmija akadēmiķis akadēmisks akant|s, -a (augs) akatalēktisks akcents, uzsvars akcesija akcesorisks akciden|ces, -ču akcidentāls, adj. akcionārs akcī|ze, ddzsk. ģen. -žu aklamācija aklenīte (augs) aklimatizācija aklimatizēt aklis, par. ddzsk. akļi (nezāle) akls akmenājs akmen|s, -s akmeņains akmeņgrauzis (zivs) akmeņkalis akmeņkaltuve akmeņlauzes (augs) akmeņlauzis akmeņlauztuve akmeņogle aknas akolā|de, ddzsk. ģen. -žu akomodācija, akommodācija akompanements, pavadījums, mūz. akompanēt akordnieks (akorda darba strādnieks) akords akra|cis, -ča akreditēt akreditīvs akroamatisks akrobatija akrobat|s, siev. -e akrostichs akrs aksiōma ākstīgs [cilvēks] ākst|īties, -os, [viņš -ās], -ījos āksts aktie|ris, -ŗa, siev. -re, aktrise aktīnijs aktīnografs aktīnogramma aktīvitāte aktīvist|s, siev. -e aktīvs, adj. un subst. akt|s, -a (darbība; tiesl. pierādījuma dokuments) akt|s, -s, ddzsk. ģen. akšu (dokumentu kopa kancelejās) aktuāls aktuārs akumulācija akumulātors akurāts akustika akustisks akūtēt [zilbi], val. alkt akūts, adj. un subst. akuzātīvs akvare|lis, -ļa (glezna) akvarelists akvārijs alabastrs ālants (zivs) ālata (zivs) |alauns|, alūns ālava, ālave albāņi albīnisms albums alda|ris, -ŗa aldzinieks (kas strādā par algu) aleja alemaņi (ģermāņu cilšu kopa) ālestība (v. Albernheit) āl|ēties, -ējos, -ējos alfabēts alga [ar stiepto intonāciju], aļģe (augs) alga (atlīdzība) algā|dzis, -dža algebra algebrisks algot |alģe|, alga, aļģe alian|se, ddzsk. ģen. -šu aligators alimenti alinieks (alu iemītnieks) āliņģis alizarīns alkalijs, sārmainis alkalisks alkaloīdi alkans, adj. (izalcis) alkoholiķis alkoholisms alkohols alksnājs, alksniens, alksnaine alksnene (sēne) alk|snis, -šņa alkt, alkstu, alku, alķīmija alkdams alķīmija allaž[iņ] allegorija allegorisks allegreto allegri allegro alligācija alliterācija allogamija allokācija, preču zinībās allopatija allopats allotropija almanachs alnis, aļņa (v. Hirsch, kr. oлень) alodifikācija alod|s, -a aloties alpaka (audums) alpaks (metalls) alpīnist|s, siev. -e alpīns, adj. Alpu vijolīte, ciklāmens altajieši altā|ris, -ŗa alterācija alternācija, skaņu mija, val. alternātīva alternātīvs, adj. alternēt altruisms altruist|s, siev. -e alt|s, -a, mūz. altvijole, brača aluminijs alūns alusnesēju brālība aluvijs alva alveolārs, adj. alveolas aļģe, alga [ar stiepto intonāciju] (augs) amalgama amalgamēt amatie|ris, -ŗa amazone ambrozija ambulan|ce, ddzsk. ģen. -ču ambulatorisks, adj. amēba āmen amerikānisms amerikāņi amfibija, abinieks amfibrachs amfiteāt|ris, -ŗa amfora amhariešu valoda amizants amizēt ammonīti (gliemju grupa; semītu tauta; spridzekļi) amnestēt amnestija amnēzija |amoiba|, amēba amonijs, ammonijs amonjaks, ammonjaks amortizācija amortizēt ampērmetrs ampērs (elektrības strāvas stipruma vienība) ampīrs (architektūras stils) amplificēt amplifikācija amplifikātīvs, adj. amplitūda amputācija amputēt āmrija (,,rij kā āmrija”) amulet|s, -a āmurs anabiōtisks, adj. anabiōze anachorēts anachronisms anafora anagramma anaimija anakolūtija anomalija anakolūt|s, -a anakrūze analfabētisms analfabēt|s, siev. -e analitisks anali|ze, ddzsk. ģen. -žu analizēt analogs analoģija ananas|s, -a anapaist|s, -a anarchija anarchisks anarchistisks anarchist|s, siev. -e anastatisks anatomija anatomisks anatom|s, siev. -e andaluzieši (Andaluzijas iedzīvotāji) andaluzīts (minerāls) andante androfags, cilvēkēdājs anekdot|s, -a aneksija, anneksija anektēt, annektēt |anēmija|, anaimija anemometrs aneroīds anestēzija angars angažements angažēt angīna anglofils anglosakši angļi anhidrid|s, -a (bezūdens ķīmisks savienojums) anhidrīt|s, -a (minerāls) animāls animisms anīs|s, -a anketa annāles annuitāte anod|s, -a, subst. anomalija anomals anomals, adj. anonims ansamb|lis, -ļa antagonisms antan|te, ddzsk. ģen. -šu antenna anticiklons anticipācija (mūz. priekšlaice) anticipātīvs anticipēt antifōna antīks antīkva antīkvāriāts antīkvārs, subst. antīkvitā|te, ddzsk. ģen. -šu antilope antinomija antipatija antipatisks antipiretisks, med. antisēptika antite|ze, ddzsk. ģen. -žu antitoksīns antoloģija antracīt|s, -a antreprenieris antrōpoloģija antrōpomorfisms anullēt aorist|s, -a, val. aorta apakš apakšā apakšējs apakšīrnieks apakšnieks apakšstāvs apalisks (ieapaļš) apalī|tis, -ša (v. Rundstück) apaļot apaļš apara aparas (aršanas nobeiguma svētki) aparāts aparātūra apār|nis, -ņa apartaments apatija apatisks apatīt|s, -a (minerāls) apaudi (sagšām piešūtie izaudumi lejas malās) apavi apbēdas (ēdiens) apbed|īt, -īju, -īju ap|best, [ar platu e] -bedu, -bedu (aprakt) apbrīnot apbruņot apcere apcer|ēt, -ēju, -ēju apcerīgs [prāts] apcirk|nis, -ņa apdare (,,mākslas darba apdare”) apdārzs [ap mēnesi] apdāvinātība apdāvināts (v. begabt) apdoms (,,ar apdomu ko darīt”) apdraud|ēt, -u, -ēju apdullināt apdzirenes (augs) apek|s, -a apellācija apellēt apellātīvs, val. apelsīns apendicīt|s, -a apendik|s, -a apercepcija, psīch. apercepēt aperceptīvs, adj. apetīt|s, -a apgāde (,,kaŗaspēka apgāde ar pārtiku”) |[grāmatu] apgādniecība|, apgāds apgādnieks apgāds (,,grāmatu apgāds” v. Verlag) apgaisme apgaismotāju laikmets apliecība apgaita (,,mežsarga apgaita”) apgalvene [ragavām] ap|gāzt, -gāžu, -gāzu, -gāzdams, -gāzts [-as] apgrozība (,,nauda ir apgrozībā”) apģērbs apikāls, adj. apīnājs apī|nis, -ņa apīžas [arklam] ap|jaust, -jaušu, -jautu, -jauzdams, -jausts apjauta apjoms apjūmības apjums („debesu apjums”) apkakle apkala, atkala apkalpe (,,mašīnu apkalpe”) ap|kampt, -kampju, -kampu, -kampdams, -kampts [-as] apkārtējs, adj. apkārtne apkaŗot apklājs (sega) ap|klust, -klustu, -klusu, -klusdams apkūl[īb]as (svētki) apkure (,,centrālā apkure”) apķērīgs aplaimot aplam apla|mis, -mja aplams aplaudēt aplausi apledot aplēse ap|lēst, -lešu, -lēsu, -lēsdams, -lēsts (,,aplēst mantas vērtību”) aplēsums apliecība (,,skolas aplikācija apliecība”) aplikācija aplikāta, mat. aplikātīvs, adj. aplikātūra, mūz. aplinku ceļi aplinkus, adv. ap|lis, -ļa aploce aploksne apmale apmēram apmetne (vieta) apmet|nis, -ņa (tērps) apmetums (stukatūra) ap|milzt, -milstu, -milzu, -milzdams ap|mulst, -mulstu, -mulsu, -mulsdams apnicīgs [darbs] apnika (apnikums) ap|nikt, -nīku, -niku, -nikdams apņēmīgs apodeiktisks apogamija apogams, adj. apogs, dem. apodziņš (putns) apokalipse apokaliptisks apokope apokopēt apoloģētika apoloģēts aposteriōrs apostrofēt apostrofs apozicija, pielikums, val. appaijāt ap|pelēt, -pelu, -pelēju applucināt applūdināt appļāvības apprecēt, -precu, -precēju [-as] appuišot apputekšņot [ziedaugus] apput|ēt, -u, -ēju apputināt ap|pūst, -pūšu, -pūtu, -pūzdams, -pūsts apradi (attāli radi) ap|rast, -rodu, -radu, -razdams, -rasts aprāvības (,,linu aprāvības”) apredze (redzes aploks) apreibt, -reibstu, -reibu, -reibdams aprika („maizes aprika”) apriko|ze, ddzsk. ģen.-žu aprīlis apriņķis apriōrs aproce aprota, grāmr. aprunīgs [cilvēks] apsarg|āt,-u jeb -āju,-āju apsājs, apsiens, apsaine apse apsegs apsējības (svētki) apsējs (,,kāju apsēji”) apsene (sēne) apsidrabot, apsudrabot ap|sikt, -sīku jeb -sīkstu, -siku, -sikdams apsikums (,,spēku apsikums") āpsis ap|skapstēt, -skapst, -skapstēja apskate (,,piedalīties izstādes apskatē”) apskats (,,nolasīt preses apskatu”) apsmiekls apspalvojums (,,miesas apspalvojums”) apstādījumi apstākle|nis, -ņa (adverbs), val. apstāk|lis, -ļa |apstāklis, val.|, apzīmējums ap|stāt, -stāju, -stāju [-as] [apkārt] apzīmētājs ap|stulbt, -stulbstu, -stulbu apsudrabot, apsidrabot apsvēpis [dūmos] ap|svērt, -sveŗu, -svēru apsvērums apšaub|īt, -u, [mēs -ām], -īju apšaudes lauks, milit. apšuve [tērpam] apšuvums (,,sienas apšuvums”) aptauja apteksne (kalpone) aptieka aptiekārs aptumsums (,,saules aptumsums”) aptura (,,griezties bez apturas”) apture, milit. (kr. застава) ap|turēt, -turu, [viņš -tur], -turēju aptuvens aptvere (v. Einfassung) ap|tvert, -tveŗu, -tvēru apūdeņot apustu|lis, -ļa apvainot apvalks (,,šūnas apvalks”) apvār|snis, -šņa (horizonts) ap|vāzt, -vāžu, -vāzu, -vāzdams, -vāzts [kādu trauku] apveids (kontūra) apvērsums apvid|us, -us apzar|nis, -ņa (v. Gekröse) apzied|nis, -ņa (zieda kausiņš un vainadziņš) apzīmējums (,,vietas, laika, kārtas apzīmējums |apstāklis|”), val. apzīmētājs (atribūts), val. apziņa apziņa ar [bez apostrofa!], arī āra, ārs, subst. arabeska arabi araiometrs arājs aramieši aranžējums aranžēt araukārija (augs) arbitrāža arbitrs arbuz|s, -a archaioloģija archaiolo|gs, siev. -ģe archaisks archaisms archibīskaps archidiakons archipelags architektonika architektonisks architekt|s, siev. -e architektūra architravs, sijotne, arch. archīvālijas archīvār|s, siev. -e archīvs ardievas ardievoties ardievu! ārdīk|lis, -ļa (rīks) ārd|īt, -u, [mēs -ām], -īju [-ās] ārd|s, -a ārdur[v]is, ārduru resp. ārdurvju areāls areiopags arējs (kas pašlaik aŗ) ārējs, adj. arēna arestants arestēt ārga|lis, -ļa (dauzoņa) ārgals (ārējais gals) arī, ar [bez apostrofa!] argentāns, jaunsudrabs argons argumentācija argumentēt arguments ariānisms āriene ārieši arieta [4 zilbes!] (dziesma) ārīgs, adj. ārija ārisks, adj. aristokratija aristokratisks aristokrat|s, siev. -e ārišķīgs aritmētika aritmometrs ārjava (v. Luftmörtel) arjegard|s, -a ārkārtas profesors ārkārtīgs arklinieks (arkla zemes saimnieks), vēst. arkls ārmala armātūra armeņi (tauta) ārmisija arods [ar īsu a!] arōmatisks arōmat|s, -a arpa (mūzikas instruments) ārpasaule arpinieks (arpas spēlētājs) ārprāts ārpuse ārrīdznieks ars (100 m², saīs. a) ārs, subst. (,,nākt no āra iekšā”) arse, ddzsk. ģen. arsu arsenāls arsēn|s, -a ārst|ēt, -ēju, -ēju ārst|s, siev. -e aršīna asns art, aŗu, aru ārtava (naudas gabals) arte|lis, -ļa artērija arteziskā aka artikulācija artikulēt artikuls artilerija artilerists arumi ārvalst|s, ddzsk. ģen. ārvalšķu jeb ārvalstu arvien[u] ārzemes aŗamzeme asa|ris, -ŗa (zivs) asējums asēt asfaltēt asfalts asga|lis, -ļa (smaile) asibilācija asignācija asignants asignāts asignēt asimilācija asimilēt asimmetrija asin|s, -s siev. asinsgrēks asinssūcējs (vampirs) asinszāle (augs) asiņains asiņot asirieši (tauta) asistent|s, siev. -e askētisks askētisms askēts askēze asme (v. Spitze, ,,Kolkas raga asme”) asmē|lis, -ļa (cilvēks ar asu mēli) asmen|s, -s asmīte asns, subst. asociācija asociācija asociātīvs asociēties asonance aspirācija aspirēts līdzskanis, val. aspirant|s, siev. -e aspirātors aspirīns asprātīgs ass, adj. as|s, -s, ddzsk. ģen. asu, dem. asīte asskoks (mērs) astains astgals aste, ddzsk. ģen. astu aste|re, ddzsk. ģen. -ŗu, astra asteszvaigzne (komēta) astoņi astoņnieks astoņpadsmit astoņplak|nis, -ņa (oktaedrs) astotais astotdaļa astotkārt astra, astere astrologs astroloģija astronomija astronoms astrs (,,zirgu astri”) ašķi (augs) atāls, subst. (,,pļaut atālu”) ataudze, atauga atavisms atbaidīgs (,,atbaidīgs izskats”) atbals|s, -s, ddzsk. ģen. atbalsu atbalst|s, -a atbaras (labības nodeva) atbilde at|bilst, -bilstu, -bildu, -bilzdams atceļš (,,atceļa biļete”) atcere atdaļa (nodalījums) atdar|īt, -u, [mēs -ām], -īju [ās] atdāvāt atdiene (govs) |atdieņi|, adieņi at|dot, -dodu, -devu [-as] atdusa ateisms ateists ateja ateljè atentāt|s, -a atestāt|s, -a atgāzeniski, adv. atgriezenisks (refleksīvs), val. at|gulties, -gulstos, [viņš -gulstas], -gulos jeb -gūlos atguļa („slimības atguļa”) at|ģist, -ģiedu, -ģidu, -ģizdams [-as] atjaunot atjauta at|jēgties, -jēdzos, [viņš -jēdzas], -jēdzos, -jēgdamies at|jūgt, -jūdzu, -jūdzu, -jūgdams, -jūgts [zirgu] at|jūkt, -jūkstu, -jūku, -jūkdams (atrast no kaut kā) atkal atkala, apkala atkalredzēšanās atkāpe (rindkopas sākumā atstātā tukšā telpa) atkar[īb]ā [no kāda nosacījuma] atkarāties atkarība (,,strādnieku atkarība no darba devēja”) atkarpe [žebērklim] atkarpjains (,,atkarpjaina šautra”) atradenis at|kārt, -kaŗu, -kāru, [-as] atkaru, adv. atkāzas atklāsme (v. Offenbarung) atklātība atklātne (pastkarte) atku|snis, -šņa atlaida (atkusnis) atlaidas (grēku piedošanas dienas) atlaide (rabats) atlaidu krāsas (v. Anlauffarben) atlant|s, -a (,,ģeografiskais atlants”) atlasas atlas|s, -a (audums) atlēts atliekas atloks (,,piedurknes atloks”) atlūgumos ak. (nōminātīva nozīmē atlūgums) atmācība (mācību atkārtojums) atmata atmiegs (,,atmiegu gulēt”) atmiekšķ|ēt, -ēju, -ēju at|mīkt, -mīkstu, -mīku atminēt, -u, -ēju, [-as] atminīgs (kas visu ko labi atminas) at|mirt, -mirstu, -miru (,,locekļi atmirst”) atmosfaira atmosfairisks atna|dzis, -dža atoms atpakaļ atpakaļrāpu|lis, -ļa atpēdas (vecās, iebrauktās pēdas) atplūdi atrade|nis, -ņa (atrasts bērns) atradne atradne (vieta, kur atrod, piem., kādu minerālu) atraitne atrait|nis, -ņa atraitnīte (augs) ātrau|dzis, -dža atraugas atraugāties atribūt|s, -a, apzīmētājs, val. atriebe (atriebšanās) atriebība atriebīgs ātrināt atrisināt atrot|īt, -u, [mēs -ām], -īju [piedurknes] ātrs ātrulis (straujš, neapdomīgs cilvēks) atruna atsaite [ratiem] atsāpes atsaucamā zīme (bekars), mūz. atsauksme atsavināt atsegte [aužamiem stāviem] atsevišķs atskabarga atskaid|īt, -u, [mēs -ām], -īju, [piem., kādu stiprāku skābi] atskaņa atskaņot atskār|st, -stu, -tu, -zdams, -sts atskārta atskats atskola (,,atskolā iet”) atslēdznieks atslēga at|slīgt, -slīgstu, -slīgu, -slīgdams [atpakaļ] atsnauda atspaids atspars atspere atsperība (elastība) atsperīgs (elastīgs) at|spirgt, -spirgstu, -spirgu, -spirgdams atspīte atspole atspraudene [grāmatu spiestuvēs burtu novietošanai] atspulga (atspīdums) atstarpe (,,starp vārdiem atstāt atstarpi”) atstāstījuma izteiksme, val. atstatu, adv. atstatums atsvars atsvēte atšķaid|īt, -u, [mēs -ām], -īju atšķir[īb]ā (,,atšķir[īb]ā no citiem individiem”) atšķirība (starpība) at|šķirt, -šķiŗu, -šķīru, [-as] atšķirtība (vientulība) atšķirt|nis, -ņa (kas atšķirts) atšķiru, adv. atšuve [svārkiem] attaisnot attaka, atteka attālēm attāliene attāls, adj. attālu attapīgs at|tapties, -topos, [viņš -topas] -tapos, -tapdamies at|teikt, -teicu, -teicu [-as] [piem., līgumu] atteka, attaka attēls attiece, attieksme attiecīgs attieksme, attiece atziņa attieksmes vietniekvārds at|tikt, -tieku, -tiku attīst|īt, -u, [mēs -ām], -īju [-ās] attura at|turēt, -turu, [viņš -tur], -turēju [-as] atturība atturībnieks atut|īties, -ījos, -ījos, atutoties atvadas (,,atvadu vārdi”) atvad|ēties, [alus] -as, -ējās atvad|īties, -os, [viņš -ās], -ījos atvairīgs (tāds, kas atvaira) atvai|ris, -ŗa (buferis) atvair|īt, -u, [mēs -ām], -īju atvars atva|se, ddzsk. ģen. -šu atvasināt at|vāzt, -vāžu, -vāzu, -vāzdams, -vāzts [nazi] atveids atveldze atvēle at|vēlēt, [ar platu ē] -vēlu, -vēlēju |atvente|, advents at|vēst, -vēstu, -vēsu, -vēsdams atvēziens at|vēzties, -vēžos, [viņš -vēžas], -vēzos, -vēzdamies at|vilgt, -vilgstu, -vilgu, -vilgdams [no mitruma] atvilktne atviru, adj. atzale atzars atzinība atzinīgs atzinums atziņa atzveltne atzveltne atzvilu[s], adv. at|žilbt, -žilbstu, -žilbu, -žilbdams at|žirgt, -žirgstu, -žirgu, -žirgdams audējs audekls audien|ce, ddzsk. ģen. -ču auditorija, klausītava audzelīgs [lietus] audzēk|nis, -ņa audz|ēt, -ēju, -ēju audzināt audžubērns augkopība |auglenīca|, auglinieks auglīgs auglinieks [ziedaugiem] aug|lis, -ļa augļot augļūden|s, -s augmentācija augment|s, -a, val. augo|nis, -ņa augoņains augsne augstci|lnis, -ļņa (v. Hochrelief) augstenes, bēniņi augstiene augstprātīgs augstprā|tis, -ša augsts augstsirdīgs augstspriegums augstu augša augšā[m] augšdaļa augšējs augšiene augšpus augšstāvs augšzemnieks (,,augšzemnieku izloksnes”) augšup augšupējs [radinieks] augšupe|nis, -ņa (īpaša veida burts), grāmr. augtene (vide, kuŗā aug augi) augu|lis, -ļa (kas labi aug, attīstās) augusts aukla (sienamais) aukle (kopēja) aukslējas aukslēje|nis, -ņa (skaņa), val. aukstasinīgs auksts [laiks] aulekšiem aulekšot au|lis, -ļa (bišukoks) auļiem [skriet] aumalīgs (neapturams) aumaļām aunagalva (sēne) aureols aurot ausaine (cepure) ausai|nis, -ņa (piem., zaķis) auseklis aus|īties, -os, [viņš -ās], -ījos auskars ausma aus|s, -s, ddzsk. ģen. ausu, dem. austiņa aust, aust, ausa, ausdams [gaisma] aust, aužu, audu, auzdams, austs [audeklu] austere (dzīvnieks) austre|nis, -ņa (vējš) austrumi austrumnieks austuve auša aušāties aušīgs aut, aunu, āvu autarchija (valdīšana pār sevi) autarķija (kādas valsts āziāti iztikšana ar pašas ražojumiem) autentisks auto autobiografija autobiografisks autobus|s, -a autochtons autodidakts autogamija autogens, adj. autografs autokratija automatisks automats, subst. automobi|lis, -ļa autonomija autonoms, adj. autoritā|te, ddzsk. ģen. -šu autoritātīvs, adj. autor|s, siev. -e auto satiksme autotipija aut|s, -a auzāji (auzu stiebru paliekas pēc pļaujas) auzājs (lauks) āva (kaŗa cirvis) avangards, priekšpulks avansēt avansie|ris, ŗa avans|s, -a avantūra avantūrists avarija avenājs avene (oga) aviācija aviātors avī|ze, ddzsk. ģen. -žu avīžnieks avoksnējs [lauks] av|s, -s azaid|s, -a azart|s, -a azbest|s, -a āziātisks āziāti azots azot|s, -s, ddzsk. ģen. azošu, siev. āžrags (mūzikas instruments)