Latviešu valoda

Izruna

IPA: ['aːbele]
ààbele ^{nestieptā intonācija}

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds

Augļu koks ar kuplu lapotni, baltsārtiem ziediem, sulīgiem apaļiem vai ieapaļiem augļiem - āboliem.
Stādīt, kopt ābeles.

Ābele ziedos. Ābelei augļu pilni zari.

Galva balta kā ābele.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	ābele	ābeles
Ģenitīvs	ābeles	ābeļu
Datīvs	ābelei	ābelēm
Akuzatīvs	ābeli	ābeles
Instrumentālis	ābeli	ābelēm
Lokatīvs	ābelē	ābelēs
Vokatīvs	ābele	ābeles

Pamazināmā forma: ābelīte

Lietojuma piemērs/-i, citāti

Tai ciemiņa sētmalē,
Daiļ' ābele, skaist' āboli;
Tur būs vērte iekšā iet,
Tur būs daiļas mātes meitas.
(Latviešu tautasdziesma)

Dendrologi ābeles raksturo kā vidēji lielus, 18 – 20 metrus augstus kokus ar ieapaļu vainagu vai lielus krūmus, kam mēdz būt arī ērkšķi. Ziedēšanas laikā koki tinas baltos, rožainos vai karmīnsarkanos ziedlapu mākoņos, bet rudeņos zari līkst no ābolu smaguma.

Etimoloģija un dialektiskie varianti

Protoindoeiropiešu valodas h₂ebl-o

Sakāmvārdi, parunas

Parunas

Ticējumi

Atvasinājumi

Tulkojumi

Vikipēdijā ir raksts:

Ābele