šalkt

No ''Wiktionary''
Jump to navigation Jump to search

Flag of Latvia.svg Latviešu valoda
[labot šo sadaļu]

Skaidrojums[labot šo sadaļu]

Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds

parasti 3. pers., šalc, pag. šalca; intrans.

1. Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to dalām, arī par koku, krūmu kopumu).

// trans. // Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu). // Par ūdeņiem, ūdenstilpēm. // Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem); būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).

2. Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem). // Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām). // Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).

3. novec. Sajust drebuļus. Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) — saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Asinis šalc — saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē). [LLVV, KV]

Tulkojumi[labot šo sadaļu]

1. Nozīme

2. Nozīme