vientiesis

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.

[LLVV]

Etimoloģija

• Saliktenis no latviešu valodas vārdiem viens un tiesa. Deklinācijas maiņa

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	vientiesis	vientieši
Ģenitīvs	vientieša	vientiešu
Datīvs	vientiesim	vientiešiem
Akuzatīvs	vientiesi	vientiešus
Instrumentālis	vientiesi	vientiešiem
Lokatīvs	vientiesī	vientiešos
Vokatīvs	vientiesi	vientieši

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: simpleton ^en
• ungāru : együgyű ^hu