varēt
Izskats
[labot]
Skaidrojums
[labot]Latviešu valodas 3. konjugācijas darbības vārds
- Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, uztvert, reaģēt.
- Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
- Ēst (arī dzert) var. — Saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- Drīkstēt.
- Pa baznīclaiku jau nedrīkstēja strādāt, tikai kad.. sāka zvanīt, varēja stāties pie kapājamās siles. Upīts 4, 141.
Locījumi
[labot]Konjugācija
| Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
|---|---|---|---|---|
| Tagadne | es | varu | mēs | varam |
| tu | vari | jūs | varat | |
| viņš, viņa | var | viņi, viņas | var | |
| Pagātne | es | varēju | mēs | varējām |
| tu | varēji | jūs | varējāt | |
| viņš | varēja | viņi | varēja | |
| Nākotne | es | varēšu | mēs | varēsim |
| tu | varēsi | jūs | varēsiet | |
| viņš | varēs | viņi | varēs | |
| Tagadnes lokāmais divdabis | varošs | |||
| Pagātnes lokāmais divdabis | varējis | |||
| Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | variet | |||
| Vēlējuma izteiksme | varētu | |||
| Vajadzības izteiksme | jāvar | |||
| Atstāstījuma izteiksme | varot |