svēts
Latviešu valoda
[labot šo sadaļu]
Latviešu valodaSkaidrojums
[labot šo sadaļu]Latviešu valodas īpašības vārds
svēts -ais; s. -a, -ā;
1. rel., mit. Tāds, kas pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienā parastās realitātes; tāds, kas ir saistīts ar dieva, dievības izpausmi, atklāsmi.
Svētie raksti — raksti, ko kāds cilvēks ir uzrakstījis dieva atklāsmes iedvesmots un ko baznīca ir atzinusi par autoritatīviem (piemēram, Bībele, Korāns).
Svētā Trīsvienība — kristietībā — Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
Svētais Gars — Svētās Trīsvienības trešais veidols.
Svētais Vakarēdiens — dievgalds (1).
Svētā lūgšana — lūgšana "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu".
Svētā vieta — vieta, kas ir saistīta ar dieva, dievu vai svēto darbību un kļuvusi par pielūgsmes objektu.
Svētais laiks — (a) Laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības, (b) Reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem.
Svētais tēvs — (a) Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu. (b) Pāvesta tituls.
// parasti ar not. galotni; parasti savienojumā ar personvārdu. Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
// lietv. nozīmē: svētais, -ā, v.; svētā, -ās, s. Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
2. Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs; tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu. // Ļoti dziļš, intensīvs (par psihisku stāvokli).
// Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību).
Svētā alianse vēst. — Krievijas, Prūsijas un Austrijas monarhu 1815. gadā noslēgtā savienība.
Svētā vientiesība — saka par ļoti naivu cilvēku.
No svēta gara sar. — no nekā, bez nekā.