supletīvisms

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

1. Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.

   Angļu valodā supletīvs darbības vārds ir go ar pagātni went, kas radusies no cita darbības vārda - wend.

   Lielākajai daļai indoeiropiešu valodu vārds ar nozīmi "būt" ir supletīvs. Salīdzinājumam, latviešu būt un esmu, esi, ir, angļu be, am, is, are un was, vācu sein, bin, bist un ist.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis
Nominatīvs	supletīvisms
Ģenitīvs	supletīvisma
Datīvs	supletīvismam
Akuzatīvs	supletīvismu
Instrumentālis	supletīvismu
Lokatīvs	supletīvismā
Vokatīvs	supletīvism

Etimoloģija

• Angļu valodas suppletion

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: suppletion ^en
• ungāru : szuppletivizmus ^hu