Latviešu valoda
[labot šo sadaļu]

Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds

Ķemmēt. Līdzināt ar suku matus vai apmatojumu.
Sukāt matus. Sukāt savu zirgu.
Atdalīt no linu stiebriem galviņas, linu auduma gatavošanas procesā.
Sukāt linus.
Pērt kādu.
Atkal māte sukā savu nerātno bērnu.
Kāri ēst.
Sukāt sagatavotās pusdienas.
Ātri žigli iet.
Sukājām kājām pa lielceļu.
Sākt ko enerģiski darīt.
Sukā vaļā!

Konjugācija

Laiks	Persona vienskaitlī	Vārda forma	Persona Daudzskaitlī	Vārda forma
Tagadne	es	sukāju	mēs	sukājam
	tu	sukā	jūs	sukājat
	viņš, viņa	sukā	viņi, viņas	sukā
Pagātne	es	sukāju	mēs	sukājām
	tu	sukāji	jūs	sukājāt
	viņš	sukāja	viņi	sukāja
Nākotne	es	sukāšu	mēs	sukāsim
	tu	sukāsi	jūs	sukāsiet
	viņš	sukās	viņi	sukās
Tagadnes lokāmais divdabis		sukājošs
Pagātnes lokāmais divdabis		sukājis
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.)		sukājiet
Vēlējuma izteiksme		sukātu
Vajadzības izteiksme		jāsukā
Atstāstījuma izteiksme		sukājot