stāvēt

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas 3. konjugācijas darbības vārds

1. Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām.

   Stāvēt taisni.

   Stāvēt miera stājā.

   Ilgi stāvēju pie autobusa pieturas.

   Stāv kā stabs.

2. Būt, atrasties kādā stāvoklī.

   Stāvēt dīkā.

   Durvis stāv vaļā.

   Darbs stāv uz vietas.

3. Nedarboties (par mehānismiem). 3. pers.

   Mašīna, pulkstenis stāv.

4. Atrasties, būt novietotam, glabātam (kur). 3. pers.

   Automašīna stāv ielas malā.

   Kur jums stāv sviests?

   Grāmatas stāv plauktā.

5. Uzglabāties, saglabāties. 3. pers.

   Kā kartupeļi pa ziemu stāvējuši?

   Saknes stirpās stāvējušas labi.

   Svaiga gaļa ilgi nestāv.

   Rasa stāv līdz pusdienai.

6. Būt pēc mēra, būt piemērotam (par apģērbu) (parasti formā ar priedēkli pie-). 3. pers.

   Uzvalks labi piestāv.

Locīšana

Tagadne	Pagātne	Nākotne
Es stāvu;	Es stāvēju;	Es stāvēšu;
Tu stāvi;	Tu stāvēji;	Tu stāvēsi;
Viņš, viņa stāv;	Viņš, viņa stāvēja;	Viņš, viņa stāvēs;
Mēs stāvam;	Mēs stāvējām;	Mēs stāvēsim;
Jūs stāvat;	Jūs stāvējāt;	Jūs stāvēsiet;
Viņi, viņas stāv;	Viņi, viņas stāvēja;	Viņi, viņas stāvēs;

Nolieguma forma: nestāvēt

Izteicieni

1. Stāvēt mierā - būt mierīgam, klusam.

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: stand ^en
• čehu : stát ^cs

• somu: seisoa ^fi