Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem.

Šāds stienis ar atvāžamu sēdekli.

Nūja.

žarg. Vieninieks.

2. Baltais spieķis — neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai.

3. Viens no stieņiem, kuri savieno rata (parasti riteņa) loku ar rumbu.

Likt spieķi riteņos, arī bāzt spieķi (arī nūju) riteņos — jaukt, traucēt, kavēt. Ķerties riteņa spieķos, arī ķerties riteņos — traucēt, kavēt. Spieķa kauls — apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē. Spieķa artērija — artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai. [LLVV]

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	spieķis	spieķi
Ģenitīvs	spieķa	spieķu
Datīvs	spieķim	spieķiem
Akuzatīvs	spieķi	spieķus
Instrumentālis	spieķi	spieķiem
Lokatīvs	spieķī	spieķos
Vokatīvs	spieķi	spieķi