sakravāt
Latviešu valoda[labot šo sadaļu]
Latviešu valodaSkaidrojums[labot šo sadaļu]
Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds
- Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kaut kurieni.
Locījumi[labot šo sadaļu]
Konjugācija
| Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
|---|---|---|---|---|
| Tagadne | es | sakravāju | mēs | sakravājam |
| tu | sakravā | jūs | sakravājat | |
| viņš, viņa | sakravā | viņi, viņas | sakravā | |
| Pagātne | es | sakravāju | mēs | sakravājām |
| tu | sakravāji | jūs | sakravājāt | |
| viņš | sakravāja | viņi | sakravāja | |
| Nākotne | es | sakravāšu | mēs | sakravāsim |
| tu | sakravāsi | jūs | sakravāsiet | |
| viņš | sakravās | viņi | sakravās | |
| Tagadnes lokāmais divdabis | sakravājošs | |||
| Pagātnes lokāmais divdabis | sakravājis | |||
| Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | sakravājiet | |||
| Vēlējuma izteiksme | sakravātu | |||
| Vajadzības izteiksme | jāsakravā | |||
| Atstāstījuma izteiksme | sakravājot |