Pāriet uz saturu

puika

No ''Wiktionary''

Latviešu valoda

[labot šo sadaļu]

Skaidrojums

[labot šo sadaļu]

Latviešu valodas vīr. 4. deklinācijas lietvārds


  1. zēns
    Skolas puika — skolnieks.
    Kuģa puika — kuģapuika; junga.
    Ielas puika — pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
    Izsūtāmais puika neakt. — izsūtāmais (2).
    Ganu puika novec. — ganuzēns.
    Puika būdams — zēna, pusaudža gados.
    // sar. Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
    // savienojumā ar apzīmētāju; sar. Kādā cilvēku grupā labi iekļāvies, ieredzēts vīrietis.
    Piena puika sar.; niev. — pienapuika.

[LLVV]