priekšmets
Izskats
[rediģēt]
Skaidrojums
[rediģēt]Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds
- Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
- Tas, kas noder, ir par objektu, avotu u. tml. (kāda darbībai, domām, jūtām u. tml.).
- Savienojumā «teikuma priekšmets»: teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
Locījumi
[rediģēt]| Locījums | Vienskaitlis | Daudzskaitlis |
|---|---|---|
| Nominatīvs | priekšmets | priekšmeti |
| Ģenitīvs | priekšmeta | priekšmetu |
| Datīvs | priekšmetam | priekšmetiem |
| Akuzatīvs | priekšmetu | priekšmetus |
| Instrumentālis | priekšmetu | priekšmetiem |
| Lokatīvs | priekšmetā | priekšmetos |
| Vokatīvs | priekšmets | priekšmeti |