persona

No ''Wiktionary''

Latviešu valoda
[labot šo sadaļu]

Skaidrojums[labot šo sadaļu]

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

  1. Atsevišķs cilvēks, indivīds.
    Nepiederoša persona. Personas apliecība. Galds četrām personām.
  2. Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un rīcībspēja.
    Pašnodarbināta p. Personas identitāte.
  3. Tēls (parasti romānā, lugā u.tml.).
    Romāna galvenā persona.
  4. (valodniecība) Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
    Darbības vārda vienskaitļa trešā persona.

Locījumi[labot šo sadaļu]

Tulkojumi[labot šo sadaļu]

Itāļu valoda
[labot šo sadaļu]

Skaidrojums[labot šo sadaļu]

Lietvārds

persona siev. (daudzskaitlī persone)

  1. persona

Katalāņu valoda
[labot šo sadaļu]

Izruna[labot šo sadaļu]

  • IPA: [pəɾˈsonə]

Skaidrojums[labot šo sadaļu]

Katalāņu valodas lietvārds

  1. persona

Latīņu valoda
[labot šo sadaļu]

Izruna[labot šo sadaļu]

  • IPA: [perˈsoː.na]

Skaidrojums[labot šo sadaļu]

Latīņu valodas lietvārds

  1. maska
  2. raksturs
  3. persona

Spāņu valoda
[labot šo sadaļu]

Izruna[labot šo sadaļu]

  • IPA: [peɾˈsona]

Skaidrojums[labot šo sadaļu]

Spāņu valodas siev. lietvārds

  1. persona