pamats

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

1. Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
2. Grunts masīvs, uz kuru celtnes pamati pārnes slodzi.
3. Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
4. Sākuma daļa (cilvēka vai dzīvnieka orgānam, organisma veidojumam).
5. Virsma, arī materiāls, uz kura kas ir izveidots.
6. Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā; šķēri.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	pamats	pamati
Ģenitīvs	pamata	pamatu
Datīvs	pamatam	pamatiem
Akuzatīvs	pamatu	pamatus
Instrumentālis	pamatu	pamatiem
Lokatīvs	pamatā	pamatos
Vokatīvs	pamats	pamati

Tulkojumi

• ungāru : alap ^hu