padišahs

Latviešu valoda

Etimoloģija

Persiešu val. pādišāh, kungs, valdnieks.

Lietvārds

padišahs vīr. (1. deklinācija)

1. Monarha tituls dažās Austrumu zemēs.

Locījumi

Lietvārds 1. dekl. vīr.

Locījums	Jautājums	Viensk.	Daudzsk.
Nominatīvs	Kas?	padišahs	padišahi
Ģenitīvs	Kā?	padišaha	padišahu
Datīvs	Kam?	padišaham	padišahiem
Akuzatīvs	Ko?	padišahu	padišahus
Instrumentālis	Ar ko?	padišahu	padišahiem
Lokatīvs	Kur?	padišahā	padišahos
Vokatīvs	Izsaukums	padišahs	padišahi

Pamazināmā forma: padišahiņš

Piezīmes, īpatnības, ārējie avoti

Svešvārdu vārdnīca: Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. — Rīga: Apgāds „Jumava”, 2005. — 641 lpp.