Pāriet uz saturu

pēc

No ''Wiktionary''

Latviešu valoda

[labot šo sadaļu]
  • IPA: [pɛː̂ts]

Skaidrojums

[labot šo sadaļu]

Latviešu valodas apstākļa vārds.

  1. Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis.
  2. Vēlāk

[LLVV]

Latviešu valodas prievārds (kopā ar ģenitīvu)

  1. Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
  2. Norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts un tamlīdzīgi.
  3. Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
  4. Norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt.
  5. Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu; norāda uz darbības, rīcības motīvu, pamatojumu; dēļ.
  6. Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam.
  7. Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam kas notiek, norisinās, ko dara.
  8. Norāda uz to, kam kas ir līdzīgs.
  9. Norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību kam, arī saskaņu ar ko.

[LLVV]