modalitāte

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds

1. Sprieduma raksturojums pēc tajā izteiktā apgalvojuma ticamības.
2. Semantikas, arī gramatikas kategorija, kas atspoguļo izteikuma nozīmību, mērķi, attieksmi pret īstenību.
   1. Teikuma modalitāte — tas, kādu jēgu teikumam piešķir virsteikums, iespraudums, attiecīgs darbības vārds, kas norāda uz teikuma pārējā daļā sacītā attieksmēm ar īstenību.
   2. Epistēmiskā modalitāte — modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, izsakot nepieciešamību, iespējamību, varbūtību.
   3. Evidenciālā modalitāte — modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors.
3. (mūzika) Specifisks skaņkārtiskas domāšanas veids.
4. (med.) Nosacījums, kurš maina drogas iedarbību (homeopātijā) vai pastiprina vai pavājina kādu simptomu.
5. Ārstnieciska (gk. fizikāla) līdzekļa lietošanas veids vai nosacījumi.
6. Konkrēta maņa, piem., garšas maņa.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	modalitāte	modalitātes
Ģenitīvs	modalitātes	modalitāšu
Datīvs	modalitātei	modalitātēm
Akuzatīvs	modalitāti	modalitātes
Instrumentālis	modalitāti	modalitātēm
Lokatīvs	modalitātē	modalitātēs
Vokatīvs	modalitāte	modalitātes

Skatīt arī

• izteiksme

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: modality ^en

• ungāru : módozat ^hu
• vācu : Modalität ^de