mežacūka

Latviešu valoda

Mežacūka

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

1. Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu ķermeni. [MLVV]
2. Šo dzīvnieku mātīte.

Etimoloģija

Saliktenis no latviešu valodas vārdiem mežs un cūka. .

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	mežacūka	mežacūkas
Ģenitīvs	mežacūkas	mežacūku
Datīvs	mežacūkai	mežacūkām
Akuzatīvs	mežacūku	mežacūkas
Instrumentālis	mežacūku	mežacūkām
Lokatīvs	mežacūkā	mežacūkās
Vokatīvs	mežacūka	mežacūkas

Skatīt arī

• cūka
• mežakuilis

Tulkojumi

Savvaļas dzīvnieks

• angļu: wild boar ^en, boar ^en
• franču : sanglier ^fr m

• lietuviešu : šernas ^lt
• ungāru : vaddisznó ^hu
• vācu : Wildschwein ^de n