mūks

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

1. Reliģiskas korporācijas (klostera, garīga ordeņa) loceklis, kas dzīvo klosterī.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	mūks	mūki
Ģenitīvs	mūka	mūku
Datīvs	mūkam	mūkiem
Akuzatīvs	mūku	mūkus
Instrumentālis	mūku	mūkiem
Lokatīvs	mūkā	mūkos
Vokatīvs	mūks	mūki

Tulkojumi

Tulkojumi

• vācu : Mönch ^de
• angļu: monk ^en

• franču : moine ^fr
• krievu: монах ^ru
• ungāru : szerzetes ^hu