liktenis
Izskats
Lietvārds
[labot šo sadaļu]Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds
- Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem — pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- Likteņa dāvana — saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē).
- Liktenis uzsmaida — saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
- Aklais liktenis — saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt.
- Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) — pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
- Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
- Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- Tas, kas notiek (ar kādu priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē; stāvoklis, kādā (tas) nonāk noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē.
- Izaicināt likteni — darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
- Izaicinājums liktenim — ļoti liels risks, parasti vieglprātīgs, ar savu dzīvību.
- Likteņa ironija — saka par apstākļu, faktoru, notikumu u. tml. sagadīšanos, nejaušību, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
- Būt (kāda) liktenim — būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- Likteņa pabērni — apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas.
- Likteņa pirksts sar. — (a) Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē. (b) Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
- Pamest savam liktenim — ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
- Likteņa stunda — brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
- Likteņa stunda sit — saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).