latviešu valodas alfabēts

No ''Wiktionary''
Jump to navigation Jump to search

Flag of Latvia.svg Latviešu valoda
[labot šo sadaļu]

Lietvārds[labot šo sadaļu]

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds


  1. no latīņu alfabēta atvasināts alfabēts, ko lieto rakstot latviešu valodā.

Mūsdienu alfabēts[labot šo sadaļu]

Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž. (Dažreiz alfabētā atsevišķi izšķir Dz, dz, Dž, dž, Ie, ie.)

Burts Nosaukums SFA (IPA) Burts Nosaukums SFA (IPA)
A, a a IPA: /ɑ/ Ķ, ķ ķē IPA: /c/
Ā, ā garais ā IPA: /ɑː/ L, l el IPA: /l/
B, b IPA: /b/ Ļ, ļ IPA: /ʎ/
C, c IPA: /ts/ M, m em IPA: /m/
Č, č čē IPA: /tʃ/ N, n en IPA: /n/,/ŋ/
D, d IPA: /d/ Ņ, ņ IPA: /ɲ/
E, e e IPA: /e/,/æ/ O, o o IPA: /uo/,/o/,/oː/
Ē, ē garais ē IPA: /eː/,/æː/ P, p IPA: /p/
F, f ef IPA: /f/ R, r er IPA: /r/
G, g IPA: /g/ S, s es IPA: /s/
Ģ, ģ ģē IPA: /ɟ/ Š, š IPA: /ʃ/
H, h IPA: /x/,/h/ T, t IPA: /t/
I, i i IPA: /i/ U, u u IPA: /u/
Ī, ī garais ī IPA: /iː/ Ū, ū garais ū IPA: /uː/
J, j IPA: /j/ V, v IPA: /v/
K, k IPA: /k/ Z, z IPA: /z/
Ž, ž žē IPA: /ʒ/

Vēsturiskas alfabēta variācijas[labot šo sadaļu]

Pirms 2. pasaules kara alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un dažu izdevniecību grāmatās un periodiskos iespieddarbos arī Latvijā kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma ir izmantoti burti un digrāfi Ō, ō, Ŗ, ŗ, Ch, ch.

Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošana tika pārtraukta 1946. gadā. Tā nelietošanas rezultātā:

  • mainījusies platā un šaurā e un ē izruna;
  • dažkārt vērojams līdzskaņu mijas zudums 2. un 5. deklinācijā;
  • dažu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt tikai pēc konteksta.[1]

Alfabēta trūkumi un priekšrocības[labot šo sadaļu]

  • Ar vienu burtu o tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [uo], patskaņi [ɔ], [ɔː].
  • Ar vienu burtu e tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [æ].
  • Ar vienu burtu ē tiek apzīmētas divas skaņas: [eː], [æː].
  • Ar vienu burtu apzīmē gan dentālo [n], gan velāro [ŋ] (skaņa pirms k un g kā vārdos runga, Ranka).

No tā izriet, ka no rakstītā ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu, kas apgrūtina latviešu literārās valodas apguvi tās nepratējiem. Tomēr lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrāfs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek asimilēta pēc zināmām likumsakarībām — gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rɑc].

Atsauces[labot šo sadaļu]