krūka

bijāt nozīmē dot godu

Krūka ar alu.

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

1. Liela krūze, parasti keramikas, dzērienu īslaicīgai uzglabāšanai un ieliešanai.

   Anna sev no krūkas ielēja pienu.

Etimoloģija

• Vācu valodas Krug.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	krūka	krūkas
Ģenitīvs	krūkas	krūku
Datīvs	krūkai	krūkām
Akuzatīvs	krūku	krūkas
Instrumentālis	krūku	krūkām
Lokatīvs	krūkā	krūkās
Vokatīvs	krūka	krūkas

Tulkojumi

Trauks

• angļu: pitcher ^en, jug ^en
• franču : cruche ^fr f

• ungāru : kancsó ^hu, korsó ^hu
• vācu : Krug ^de m