krūka

Latviešu valoda

Krūka ar alu.

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

1. Liela krūze, parasti keramikas, dzērienu īslaicīgai uzglabāšanai un ieliešanai.

   Anna sev no krūkas ielēja pienu.

Etimoloģija

• Vācu valodas Krug .

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	krūka	krūkas
Ģenitīvs	krūkas	krūku
Datīvs	krūkai	krūkām
Akuzatīvs	krūku	krūkas
Instrumentālis	krūku	krūkām
Lokatīvs	krūkā	krūkās
Vokatīvs	krūka	krūkas

Tulkojumi

Trauks

• angļu: pitcher ^en, jug ^en
• franču : cruche ^fr f

• ungāru : kancsó ^hu, korsó ^hu
• vācu : Krug ^de m