Latviešu valoda

Lietvārds

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

mil. Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
Gaisa kauja — lidaparātu bruņota sadursme.

Jūras kauja — bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.

Kaujas lauks — rajons, teritorija, kur risinās kauja.
ģen. kaujas, adj. nozīmē. Tāds, kas ir saistīts ar šādu sadursmi; tāds, kas ir paredzēts šādai sadursmei.
Kaujas darbība — karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.

Kaujas družīnas vēst. — bruņotas strādnieku vienības 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, lai cīnītos pret carismu.

Kaujas iekārta — karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai.

Kaujas ierocis — kaujā izmantojams ierocis.

Kaujas lādiņš — sprāgstvielas, kas ir iepildītas šāviņā.

Indīgā kaujas viela — indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.

Radioaktīvās kaujas vielas — radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.

Kaujas zobs — šautenes aizslēga elements.

Kaujas rati vēst. — lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi.
pārn. Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7).
Idejiska, ideoloģiska sadursme; cīņa (5).
Kaujas (arī uguns) kristības — (a) Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1). (b) Pirmais nopietnais pārbaudījums; ugunskristības (2).

[LLVV, VjV]

Tulkojumi

angļu: battle ^en
ungāru : csata ^hu, harc ^hu