kalns

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

1. No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem)
2. (sarun.) Paugurs

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	kalns	kalni
Ģenitīvs	kalna	kalnu
Datīvs	kalnam	kalniem
Akuzatīvs	kalnu	kalnus
Instrumentālis	kalnu	kalniem
Lokatīvs	kalnā	kalnos
Vokatīvs	kalns	kalni

Etimoloģija

• Protoindoeiropiešu valodas kel- (celt, pacelt) --> baltu-slāvu pirmvalodas *kal- + sufikss -no. No tās pašas saknes arī celt. Radniecīgs ar lietuviešu kalnas un latgaliešu kolns.

Radniecīgi vārdi

• kalnains
• kalnup

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: mountain ^en
• čehu : hora ^cs; kopec ^cs
• poļu: góra ^pl
• krievu: гора ^ru

• latgaļu : kolns ^ltg
• lietuviešu : kalnas ^lt
• somu: vuori ^fi
• ungāru : hegy ^hu