kalifs

Latviešu valoda

Etimoloģija

Franču val. calife < arābu val. halīfa.

Lietvārds

kalifs vīr. (1. deklinācija)

1. augstākais garīgais un laicīgais valdnieks dažās musulmaņu valstīs, arī halīfs.

Locījumi

Lietvārds 1. dekl. vīr.

Locījums	Jautājums	Viensk.	Daudzsk.
Nominatīvs	Kas?	kalifs	kalifi
Ģenitīvs	Kā?	kalifa	kalifu
Datīvs	Kam?	kalifam	kalifiem
Akuzatīvs	Ko?	kalifu	kalifus
Instrumentālis	Ar ko?	kalifu	kalifiem
Lokatīvs	Kur?	kalifā	kalifos
Vokatīvs	Izsaukums	kalifs	kalifi

Pamazināmā forma: kalifiņš

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu caliph ^en

Avots

• Svešvārdu vārdnīca: Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. — Rīga: Apgāds „Jumava”, 2005. — 641 lpp.