kalifs
Pāriet uz navigāciju
Pāriet uz meklēšanu
bijāt nozīmē dot godu
Etimoloģija[labot šo sadaļu]
Franču val. calife < arābu val. halīfa.
Lietvārds[labot šo sadaļu]
kalifs vīr. (1. deklinācija)
- augstākais garīgais un laicīgais valdnieks dažās musulmaņu valstīs, arī halīfs.
Locījumi[labot šo sadaļu]
| Locījums | Jautājums | Viensk. | Daudzsk. |
|---|---|---|---|
| Nominatīvs | Kas? | kalifs | kalifi |
| Ģenitīvs | Kā? | kalifa | kalifu |
| Datīvs | Kam? | kalifam | kalifiem |
| Akuzatīvs | Ko? | kalifu | kalifus |
| Instrumentālis | Ar ko? | kalifu | kalifiem |
| Lokatīvs | Kur? | kalifā | kalifos |
| Vokatīvs | Izsaukums | kalifs | kalifi |
Pamazināmā forma: kalifiņš
Tulkojumi[labot šo sadaļu]
Avots[labot šo sadaļu]
- Svešvārdu vārdnīca: Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. — Rīga: Apgāds „Jumava”, 2005. — 641 lpp.