jeničeri

Skatīt arī: Jeničeri

Latviešu valoda

Etimoloģija

Turku val. yeniçeri, jauns karaspēks. Arī forma latviešu valodā janičāri

Lietvārds

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

1. Priviliģēts kājnieku karaspēks Osmaņu impērijā 14.–19. gadsimtā; sākumā tos komplektēja no jauniem karagūstekņiem, vēlāk — no Osmaņu impērijas kristīgajiem iedzīvotājiem.

Locījumi

Locījums	Daudzskaitlis
Nominatīvs	jeničeri
Ģenitīvs	jeničeru
Datīvs	jeničeriem
Akuzatīvs	jeničerus
Instrumentālis	jeničeriem
Lokatīvs	jeničeros
Vokatīvs	jeničeri

Pamazināmā forma: jeničeriņi

Tulkojumi

Tulkojumi

• arābu : الانكشارية ^ar
• bosniešu : Janjičari ^bs
• bulgāru : еничари ^bg, яничари ^bg
• grieķu : Γενίτσαροι ^el
• Osmaņu turku valodā: يكيچرى
• serbu: Јањичари ^sf, Janjičari ^sr
• turku: yeniçeri ^tr
• ungāru : janicsár ^hu (vsk.)

Piezīmes, īpatnības, ārējie avoti

• Svešvārdu vārdnīca: Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. — Rīga: Apgāds „Jumava”, 2005. — 641 lpp.