izohiēta

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

1. (ģeogrāfija) līnija, kas sinoptiskajā kartē savieno vietas ar vienādu nokrišņu daudzumu.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	izohiēta	izohiētas
Ģenitīvs	izohiētas	izohiētu
Datīvs	izohiētai	izohiētām
Akuzatīvs	izohiētu	izohiētas
Instrumentālis	izohiētu	izohiētām
Lokatīvs	izohiētā	izohiētās
Vokatīvs	izohiēta	izohiētas

Šim šķirklim trūkst tulkojumu. Jūs varat palīdzēt projektam, papildinot to. (Sk. Palīdzība).

Šī lapa ir nepilnīga. Jūs varat palīdzēt projektam, izlabojot vai papildinot to. (Sk. Palīdzība).