domāt
Latviešu valoda
[rediģēt]
Latviešu valodaSkaidrojums
[rediģēt]Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds
- Veidot spriedumu, izdarīt secinājumu.
- Domāt tēlos.
- Uzskatīt, spriest.
- Ko tu par to domā?
- Viņš domā citādi. Es domāju, ka viņš nav vainīgs.
- Virzīt domas, spriest, prātot; raizēties.
- Par ko tu vienmēr domā?
- Nolemt, nodomāt; iecerēt; paredzēt.
- Es domāju palikt mājās.
Locījumi
[rediģēt]Konjugācija
| Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
|---|---|---|---|---|
| Tagadne | es | domāju | mēs | domājam |
| tu | domā | jūs | domājat | |
| viņš, viņa | domā | viņi, viņas | domā | |
| Pagātne | es | domāju | mēs | domājām |
| tu | domāji | jūs | domājāt | |
| viņš | domāja | viņi | domāja | |
| Nākotne | es | domāšu | mēs | domāsim |
| tu | domāsi | jūs | domāsiet | |
| viņš | domās | viņi | domās | |
| Tagadnes lokāmais divdabis | domājošs | |||
| Pagātnes lokāmais divdabis | domājis | |||
| Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | domājiet | |||
| Vēlējuma izteiksme | domātu | |||
| Vajadzības izteiksme | jādomā | |||
| Atstāstījuma izteiksme | domājot |