daba

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

1. Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).

   Dabas spēki, dabas likumi.

2. Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums; raksturs.

   Tāda, lūk, ir cilvēka daba.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	daba	dabas
Ģenitīvs	dabas	dabu
Datīvs	dabai	dabām
Akuzatīvs	dabu	dabas
Instrumentālis	dabu	dabām
Lokatīvs	dabā	dabās
Vokatīvs	daba	dabas

Tulkojumi

Abas nozīmes

• angļu: nature ^en
• franču : nature ^fr f
• poļu: przyroda ^pl f, natura ^pl f

• ungāru : természet ^hu
• vācu : Natur ^de f