cirkulis

Latviešu valoda

cirkuļi

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras vienā galā parasti savienotas ar locīklu. [LLVV]

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	cirkulis	cirkuļi
Ģenitīvs	cirkuļa	cirkuļu
Datīvs	cirkulim	cirkuļiem
Akuzatīvs	cirkuli	cirkuļus
Instrumentālis	cirkuli	cirkuļiem
Lokatīvs	cirkulī	cirkuļos
Vokatīvs	cirkuli	cirkuļi

Izcelsme

No latīņu circulus ‘aploce, riņķis’.

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: compass ^en
• ungāru : körző ^hu