Pāriet uz saturu

bēglis

No ''Wiktionary''

Latviešu valoda

[labot šo sadaļu]

Skaidrojums

[labot šo sadaļu]

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

  1. Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).

Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja — institūcija, kas vadīja latviešu bēgļu palīdzības iestādes 1. pasaules kara laikā. 2. Cilvēks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.

Cilvēks, kas slepeni atstājis savu dzīvesvietu.

Bēgļu izdošanas līgumi vēst. — feodāļu savstarpējie līgumi par aizbēgušo dreļļu (parāda vergu) un zemnieku atprasīšanas un izdošanas kārtību.

pareti. Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.