bēglis

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).

Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja — institūcija, kas vadīja latviešu bēgļu palīdzības iestādes 1. pasaules kara laikā. 2. Cilvēks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.

Cilvēks, kas slepeni atstājis savu dzīvesvietu.

Bēgļu izdošanas līgumi vēst. — feodāļu savstarpējie līgumi par aizbēgušo dreļļu (parāda vergu) un zemnieku atprasīšanas un izdošanas kārtību.

pareti. Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	bēglis	bēgļi
Ģenitīvs	bēgļa	bēgļu
Datīvs	bēglim	bēgļiem
Akuzatīvs	bēgli	bēgļus
Instrumentālis	bēgli	bēgļiem
Lokatīvs	bēglī	bēgļos
Vokatīvs	bēgli	bēgļi

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: refugee ^en
• ungāru : menekült ^hu