bruņurupucis

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. Rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.

   Ziloņu bruņurupucis — Galapagu milžbruņurupucis.

   Gigantiskais bruņurupucis — Seišelu milžbruņurupucis.

2. inf. Ierīce grafisku attēlu zīmēšanai, ko parasti vada, izmantojot valodas "Logo" instrukcijas.

[LLVV]

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	bruņurupucis	bruņurupuči
Ģenitīvs	bruņurupuča	bruņurupuču
Datīvs	bruņurupucim	bruņurupučiem
Akuzatīvs	bruņurupuci	bruņurupučus
Instrumentālis	bruņurupuci	bruņurupučiem
Lokatīvs	bruņurupucī	bruņurupučos
Vokatīvs	bruņurupuci	bruņurupuči

Etimoloģija

• Saliktenis no latviešu valodas vārdiem bruņas un rupucis.

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: turtle ^en tortoise ^en
• čehu : želva ^cs
• slovāku: korytnačka ^sk

• spāņu : tortuga ^es siev.
• ungāru : teknősbéka ^hu, teknős ^hu, teknőc ^hu
• vācu : Schildkröte ^de siev.

bruņurupucis