Pāriet uz saturu

braukt

No ''Wiktionary''

Latviešu valoda

[labot šo sadaļu]

Skaidrojums

[labot šo sadaļu]

Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds

  1. Pārvietoties braukšus, ar satiksmes līdzekli. Braukt ar autobusu.
  2. Par transportlīdzekli - virzīties, pārvietoties. Trolejbuss brauc uz depo.
  3. Vadīt transportlīdzekli. Viņš neprot braukt ar auto.
  4. Pārvietoties šļūcot, slīdot (uz kā); šļūkt, slīdēt, slidināties. Braukt ar ragaviņām.
  5. Vilkt (pa virsmu). Braukt. ar pirkstu pa galdu.


Locīšana

[labot šo sadaļu]
Tagadne Pagātne Nākotne
Es braucu; Es braucu; Es braukšu;
Tu brauc; Tu brauci; Tu brauksi;
Viņš, viņa brauc; Viņš, viņa brauca; Viņš, viņa brauks;
Mēs braucam; Mēs braucām; Mēs brauksim;
Jūs braucat; Jūs braucāt; Jūs brauksiet;
Viņi, viņas brauc; Viņi, viņas brauca; Viņi, viņas brauks;

Izteicieni

[labot šo sadaļu]
  1. Braukt ar muti - pļāpāt tukšu, lielīties.
  2. Braukt auzās - rīkoties nesaprātīgi, pieņemt nepareizu lēmumu.

Vārda formas

[labot šo sadaļu]
  1. vadīt (auto);
  2. doties;

Atvasinājumi

[labot šo sadaļu]