Pāriet uz saturu

apsēstība

No ''Wiktionary''

Latviešu valoda

[rediģēt]

Skaidrojums

[rediģēt]

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

  1. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
  2. rel. Ļauno garu iemājošana cilvēkā, viņu daļēji vai pilnīgi pakļaujot un darbojoties caur viņu.

[LLVV, TK80]

Sinonīmi

[rediģēt]

Etimoloģija

[rediģēt]

Atvasināts no darbības vārda apsēst ar izskaņu -ība. Radniecīgi vārdi latviešu valodā: apsēsts, sēst, sēdēt.

  • <-- Protoindoeiropiešu valodas *sed- (sēdēt).

Tulkojumi

[rediģēt]