aizmirst
Izskats
[rediģēt]
Skaidrojums
[rediģēt]Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds
- Nesaglabāt atmiņā (datus, faktus).
- Aizmāršībā, izklaidībā atstāt, nepaņemt līdzi.
- Neiedomāties, neapzināties, nepaturēt prātā (piemēram, pienākumu, pasākumu). Atstāt novārtā; neievērot.
- Zaudēt prasmi, iemaņu (ko darīt).
Locījumi
[rediģēt]Konjugācija
| Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
|---|---|---|---|---|
| Tagadne | es | aizmirstu | mēs | aizmirstam |
| tu | aizmirsti | jūs | aizmirstat | |
| viņš, viņa | aizmirst | viņi, viņas | aizmirst | |
| Pagātne | es | aizmirsu | mēs | aizmirsām |
| tu | aizmirsi | jūs | aizmirsāt | |
| viņš | aizmirsa | viņi | aizmirsa | |
| Nākotne | es | aizmirsīšu | mēs | aizmirsīsim |
| tu | aizmirsīsi | jūs | aizmirsīsiet | |
| viņš | aizmirsīs | viņi | aizmirsīs | |
| Tagadnes lokāmais divdabis | aizmirstošs | |||
| Pagātnes lokāmais divdabis | aizmirsis | |||
| Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | aizmirstiet | |||
| Vēlējuma izteiksme | aizmirstu | |||
| Vajadzības izteiksme | jāaizmirst | |||
| Atstāstījuma izteiksme | aizmirstot |