žēlot
Latviešu valoda[labot šo sadaļu]
Latviešu valodaSkaidrojums[labot šo sadaļu]
Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds
- Izjust, paust žēlumu pret kādu. Just līdzi.
- Žēlot dzīvniekus. Māte žēlo savu bērnu.
- Saudzēt. Taupīt.
- Zirgu žēlojot, viņš brauca lēnām. Žēlot savu ādu.
- Nožēlot savu rīcību.
- Pagājušo nav ko žēlot.
Locījumi[labot šo sadaļu]
Konjugācija
| Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
|---|---|---|---|---|
| Tagadne | es | žēloju | mēs | žēlojam |
| tu | žēlo | jūs | žēlojat | |
| viņš, viņa | žēlo | viņi, viņas | žēlo | |
| Pagātne | es | žēloju | mēs | žēlojām |
| tu | žēloji | jūs | žēlojāt | |
| viņš | žēloja | viņi | žēloja | |
| Nākotne | es | žēlošu | mēs | žēlosim |
| tu | žēlosi | jūs | žēlosiet | |
| viņš | žēlos | viņi | žēlos | |
| Tagadnes lokāmais divdabis | žēlojošs | |||
| Pagātnes lokāmais divdabis | žēlojis | |||
| Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | žēlojiet | |||
| Vēlējuma izteiksme | žēlotu | |||
| Vajadzības izteiksme | jāžēlo | |||
| Atstāstījuma izteiksme | žēlojot |