ģints

Latviešu valoda

Izruna

• IPA: [ɟints]
• ģìnts ^{nestieptā intonācija}

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 6. deklinācijas lietvārds

1. Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).

   Ģints sabiedrība, iekārta. Ģints apmetne.

   Viņš bija cēlies no vecas Vidzemes saimnieku ģints.

2. (bioloģija) Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.

   Zemeņu ģints.

   Zaķu dzimtā ir divas ģintis – trušu ģints un zaķu ģints.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	ģints	ģintis
Ģenitīvs	ģints	ģinšu
Datīvs	ģintij	ģintīm
Akuzatīvs	ģinti	ģintis
Instrumentālis	ģinti	ģintīm
Lokatīvs	ģintī	ģintīs
Vokatīvs	ģints	ģintis

Etimoloģija

• Latīņu valodas genus

Tulkojumi

1.nozīme

• lietuviešu : gentis ^lt
• ungāru : nemzetség ^hu

2.nozīme

• angļu: genus ^en
• lietuviešu : gentis ^lt
• ungāru : nem ^hu